Sauszemes un ūdens ekosistēma
Ekosistēmas jēdziens
Ekosistēma ir biosfēras elementārvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielas un informācijas aprite.
Ekosistēmas iedalījums pēc lieluma
Zemeslodes sfēras
Atmosfēra
Hidrosfēra
Litosfēra
Biosfēra
Ekosistēmas uzbūve
Ekosistēmu veido:
biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā)
biotops (ekosistēmas vide).
Biotops
Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Piemēram, pļava, purvs, grava ir biotopi.
Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti.
Biocenoze
Biocenoze ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.
Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi. Ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to radījis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu (piemēram, akvārijs, sakņu dārzs, augļu dārzs u.c.).
Sauszemes ekosistēmas veidi
Ūdens ekosistēmu veidi
Mitrāju ekosistēmas
Okeāna zonas
Gaismas zona
Krēslas zona
Tumsas zona
Abisāle
Okeāna zonas II
Pēc gaismas pieejamības okeānu iedala šādi:
Fotiskā zona - zona no okeāna virsmas līdz 200 metru dziļumam. Šajā zonā parasti notiek fotosintēzes process un ir lielākā bioloģiskā daudzveidība.
Afotiskā zona - dziļāk par 200 metriem. Organismi afotiskajā zonā ir vai nu atkarīgi no materiāla, kas nogrimis no augstākajiem slāņiem vai arī no citiem resursiem, piemēram, hidrotermālajiem ventiem.
Okeāna zonas III
Ūdens cikls dabā I
Mangroves
Mangroves ir subtropu un tropu joslā okeānu un jūru krastos paisuma laikā applūstošas mūžzaļu (līdz 10m augstu) koku audzes (~20 koku un krūmu sugas), kas spēj augt un attīstīties sāļā jūras ūdenī.
Izplatītas zemajos un purvainajos DA Āzijas, Austrālijas un Āfrikas krastos (piem. Taizeme) mangrovju ietekmē izveidojas mangrovju jūras krastu tips.
Mangroves ir mājvieta ļoti bagātai vēžveidīgo, zivju u.c. faunai, kas raksturīga tikai mangrovju rajoniem.
Paldies par uzmanību!
| 
