Ievads 2
Biogrāfija 3
Romāns «Hobits» 4
Romāns "Silmarillions" 5
Romāns "Gredzenu pavēlnieks" 6
Secinājumi 7
Ievads
Kad pienāca laiks izvēlēties referāta tēmu, es gribēju izvēlēties tik pazīstamu un populāru rakstnieku. Meklējot informāciju par Džonu Tolkienu, es biju ļoti pārsteigts, kad internetā par šo man nepazīstamu autoru bija tik daudz informācijas. Izrādās, ka Džonu Tolkienu ir mūsdienu rakstnieks, kurš uzrakstīja daudz satriecošu darbu. Jūs laikam jautāsiet man, kāpēc es nolēmu, ka Tolkiena darbi ir satriecoši, bet mana atbilde ir vienkārša – internetā es atradu daudz pozitīvu atsauksmju par Tolkiena darbiem. Ļoti daudz cilvēku iesaka izlasīt tādus Tolkiena darbus, kā „Nepanesamais esības vieglums”, „Identitāte” un „Nemirstība”.
Analizējot atrasto informāciju par Džonu Tolkienu, es pamanīju, ka XX. gadsimtā Tolkienam, kā ari daudziem citiem mums pazīstamiem rakstniekiem nācās grūti.
Džonu Tolkienu ir ļoti talantīgs rakstnieks. Viņš ir sarakstījis
romānus „Gredzenu pavēlnieks”, «Hobits», „Sirmallions”.
Tā kā man vistuvāk ir romāni, tāpēc es nolēmu savā darbā iekļaut Džona Tolkiena vispopulārākos romānus. Tiesa, izvēlēties par kādiem romāniem rakstīt nācās grūti, tāpēc, ka Tolkienam ir daudz romānu un izvēlēties no tiem vislabākos nebūt nav viegls darbs.
Manā darbā tika savākta un apkopota tikai pati svarīgākā informācija par Džonu Tolkienu. Es ļoti ceru, ka jums iepatiksies mans darbs, tāpēc, ka rakstot šo darbu es atklāju daudz ko jauna priekš sevis un ceru, ka Jūs arī spēsiet to izdarīt.
Biogrāfija
Dž.R.R.Tolkiens dzimis Dienvidāfrikā 3. janvarī 1892 gadā britu ģimenē, kurš tur ieradās neilgi pirms dzimšanas. 1895. gadā viņš, viņa māte un brālis atgriezās Anglijā.
Atmiņas no Āfrikas Tolkiens spēcīgi ietekmēja turpmāko
Rakstot darbu, viņš bija satriekts, lai dzīvi ar zāli un kokiem.In 1908, Tolkiens sāka savas studijas Oksfordā. 8 gadus vēlāk, 1915, viņš beidzis to ar grādu angļu valodā un literatūrā. Viņa spējas ļauj viņam pretendēt uz akadēmisko karjeru.
Intereses Tolkiens nolēma uzreiz - tas bija anglosakšu literatūru, vecu islandiešu un senskandināvu mitoloģijā.
"Silmarillions" sāka rakstīt gandrīz uzreiz pēc studiju beigšanas - viņa paša vārdiem, izgudroja valodās, lai Visumu, kur tie varētu brīvi attīstīties un darboties, un Tolkien paņēma izveidot šādu Visumu.
Četrus gadus vēlāk, 1925, viņš devās uz Oxford, kur viņš kalpoja kā profesors anglosakšu;
Pēc dažiem gadiem Tolkiens sāka rakstīt ilga pasākumu sērija leģendām un mītiem Videjas Zemes. Aptuveni 1933, viņš sāka pirmais, pastāstīt bērniem par nedaudz prieka un tiek nosauktas Bilbo. Pamatojoties uz šiem 1936 stāstiem izveidota grāmata "Hobits, vai turp un atpakaļ." Pēc šī nāk pie viņa literāro veiksmi, un turpināja publicēt grāmatas par vēsturi.
Kopš tā laika zinātniskie darbība notiek aizmugurējā sēdekļa naktī Tolkiens rakstīja: "Gredzenu pavēlnieks". Nav aizmirsts, un "Silmarillion". Līdz tam laikam iekļauts episkā radīšanas stāsts un par Atlantis, kas stāsta par dievu (Valar) un sacīkstes, kas apdzīvo zemi ar vīrieti, kritums - cēls nemirstīgs elfi, dwarves, drevolyudey (ents).
In 1949, "Gredzenu pavēlnieks" tika pabeigts. Rezultātā - žilbinošas atzīšana un drīz vien - slavu un laimi.
Tolkiens nomira Sep 2, 1973 81 gada vecumā.
Romāns «Hobits»
No sākuma «Hobits» bija tikai jautra pasaka bērniem, kuru Tolkien sākā rakstīt, bet pamesta. Un tikai nejaušība atklāja pasaulei šo brīnišķīgo pasaku. Tolkien pat nenoliedza, ka šis stāsts ir par viņu.
Izvērst Hobbittēmu sāka bērnu pasakas «Hobbit» varonis Bilbo Baggins, kas bija piecdesmit gadu vecs turīgs iedzīvotājs, kurš visu savu mužu veltījis pēc ar hobbitu Baggins paradumiem kārtīgai maltītei un tabakas smēķēšanai.
Hobbita īpašības un paradumi līdzinās ne tikai folkloras maziem cilveciniem, bet arī "maziem dzīvnieciniem" no angļu pasakas, un no otras puses komiskajiem attēliem no "pieaugušo" romāniem. Tās ir kā "jaunākie brāļi" cilvēkam; viņu neliels augums (puse no parasta cilvēka) ir metafora Hobbitanijas "mājas" mēroga, tās ierobežošana beznotikumu dzīvē (mielasti sešas reizes dienā, neskaitot uzkodas, dzimšanas dienas, tabakas smēķēšana, azartspēļes un bezrūpīga pļāpāšana), un to mājas-alas - metafora slēptas Hobbitanijas, tās paslēpnums no Vidusjuras lielas pasaules.
Epopejas gaitā atklājas hobbitu «neveli-kosti» alegoriska nozīmē: vienkaršumā un ... tiek saturas lielo lietu pirmsākums, lielas vēstures pamats – ikdiena un .... "augsne" – viņu rakstura atslēga, kuru ikdienas īpašības spējīgi pārsteidzošām pārvērtībām: pieticība - pašuzupurēšanai, vesels prāts - varonīgai atjautībai, optimisms un dzīvesprieks - stiprībai un drosmei.
Romāns "Silmarillions"
"Silmarillions" ir Vidējos zemes mītu un leģendu kolekcija, kura apraksto Valara un Arda noteikumus vēsturi kopš tā izveidošanas.
Ja "Gredzenu pavēlnieks" darbība notiek beigās, trešā - sākumā ceturtā vecuma Vidējos zemēs, "Silmarillions" stāsta par agrākājiem notikumiem.
Pirmā lapa Silmarillionā ir Bībeles pirmas nodaļas grafiska interpretācija dzīvības grāmatā, un "nav nekas pārsteidzošs, jo Vidēja zeme sākumā un beigās ir Mūsu pasaule".
Tolkiens domā ļoti ortodoksāli. Kaut gan viņš rada savas pasaules Radītāju, Eru Iluvataru, jo viņā ir viegli atpazīt kristiešu Dievu.
Viņš vislabs, visgudrs un vistaisnīgs.
Tolkiena grāmatos ir daudz kristiešu tēlus un simbolus, piemēram, Kains un Ābels, Jēzus Kristus, Melkors (Tolkiena velna interpretācija).
Kā patiess kristietis, Tolkiens noliedz jebkādu atmaksu par ļaunajiem darbiem. Tas ir acīmredzams vārdos , kad Frodo saka: "Protams, jūs saudzējuši Gollumu galu galā par viņa melnās darbiem? Viņš ir pelnījis nāvi. "Bet Gandalfs atbild: "Lai Iegūt kaut ko nopelnījis, bez šaubām. Viņš un arī daudzi citi, viņu nosaukums - ir leģions.Saskaiti-ka no kurām obligāti dzīvo, bet tie ir miruši. Jūs varat atjaunot viņiem - lai viņi visi pēc nopelniem? Un nē - nav skriešanās, lai kādu tiesātu nāvīgi Jo arī gudrākie nav pievērsta paredzēt visu. "Tādējādi Tolkien saka, ka nav vienkārši mirstīgais var izlemt dzīvot kāds cits, vai ne. Tas ir daudz vairāk enerģijas.
"Silmarillions" ir viens no Tolkiena svarīgākajiem darbiem. Tajā bija dziļas domas par Dievu, par to, par likteni cilvēka dabu par labo un ļauno, ideja par upuri un, tajā pašā laikā, mērenību veikšanu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
Romāns "Gredzenu pavēlnieks"
"Gredzenu pavēlnieks" - slavenākais Tolkiena darbu un visu fantāzijas žanrā, turpinoties grāmatas "Hobits". "No Gredzenu pavēlnieks" tika rakstīts kā vienu grāmatu, bet gan Divi Torņi" un "Karaļa atgriešanās"
"No Gredzenu pavēlnieks" ir arī viens no slavenākajiem un populārākajiem grāmatas XX gadsimtā. Tas ir tulkots vismaz 38 valodās. Šī grāmata bija milzīga ietekme uz literatūras žanru, kā arī uz kuģa, un datorspēles. Lielus panākumus un grāmatas pielāgošanu, ko rada režisors Pīters Džeksons.
Profesors Tolkiens pats uz jautājumu, ko viņa grāmatas "Gredzenu pavēlnieks", atbildēja: "reālā tēma jaunu - Nāve un nemirstība, Mīlestības noslēpums pasaulē, kam pieder sirdis rases, nolemts atstāt viņu un iespējams zaudēt, skumjas, kam pieder sirdis rases, "nolemti" neatstāt pasaulē līdz ... beigām tās vēsturi. "
Tolkien romāns ietver seno ticību, mītiem, pasakām un episko leģendas par dažādiem laikmetiem un tautām. Spēcīgs burvis Gandalfs kā no cikla leģendām par karali Artūru angļu vedni Merlin, pašā karaļa Artūra ir kā Vanderers, Aragorns, burvju zobenu īpašnieks. Bet tajā pašā laikā, Oxford bija stāstītājs, cita starpā, lielisks rakstnieks un reālists. Tolkien devis Vidējo-zeme tik milzīgs, nonākšana tūkstoš padziļinātu stāstu, šķiet, ka prasība tikai tip no aisbergs. Tas dod mums sajūtu autentiskumu stāsts. Par "no Gredzenu pavēlnieks" Tolkien izveidoti vairākās valodās: divas valodas elfi - veco un "moderno" valoda Ziemeļu Vidusjūras reģiona valodas rūķi un Mordoru.
Secinājumi
"reālā tēma jaunu - Nāve un nemirstība, Mīlestības noslēpums pasaulē, kam pieder sirdis rases, nolemts atstāt viņu un iespējams zaudēt, skumjas, kam pieder sirdis rases, "nolemti" neatstāt pasaulē līdz ... beigām tās vēsturi. " tā rakstījis Tolkiens. Daudzos viņa romānos uzticības trūkums varoņus noved pie strīdiem, nelaimēm un nodevības.
Tolkiena romāni pārsvarā ir rakstīti tā, it kā autors tos stāstītu pirmajā personā, bet tomēr tie identificējami ar kādu trešo personu. Autors neaizraujas ar fiziskā izskata aprakstīšanu viņam ir svarīgāka iekšējā pasaules un sajūtas. Viņš pats saka, ka lasītāja iztēle pabeidz rakstnieka redzējumu. Viņš, kā rakstnieks, vēlas koncentrēties uz būtisko, lai izprastu raksturus. Par būtisko nedrīkst ietvert fizisko izskatu vai pat interjera pasauli.
Tolkiena romānos ir apskatīta arī totalitāriskā režīma traģiskā un komiskā puse. Līdzīgi kā citi laika biedri, arī Tolkiens bija Komunistiskajā partijā, tomēr viņu no tās izslēdza, kad viņš uzdrošinājās kritizēt tās totalitāro dabu. Viņš šo pieredzi aprakstījis romānā Joks, kurā rotaļīgas pretkomunisma rindas uz pastkartes noved pie traģēdijas.
Katra grāmata ir kā viņa personīgās filozofijas raksturojums. Svarīgākās viņa tēmas ir dzīve trimdā, identitātes meklējumi, dzīve aiz robežas (mīlestības, mākslas), nepārtraukta atgriešanās pagātnē. Tolkiena varoņi parasti ir paredzēti, lai vienu no šīm tēmām risinātu. Raksturu iezīmes varoņiem ir visai neskaidras un bieži vien tās darba laikā mainās. Romānos nav viens galvenais varonis parasti tie ir vairāki, kas risina eksistenciālas dabas jautājumus.
Tolkiens sevi uzskata par rakstnieku, kurš savos darbos nenes nekādas atziņas, bet, manuprāt, tieši šis neuzbāzīgais rakstīšanas stils, kurš piemīt Tolkienam ļauj mums nemanot izkristalizēt būtiskāko viņa vēstījumu.
|
