Dabas resursi un to izmantošanas
problēmas
Zemes dabiskie resursi ir vitāli svarīgi cilvēku populācijas izdzīvošanai un attīstībai. Daži no šiem resursiem, piemēram, minerāli, sugas un dzīvotnes, ir ierobežoti - kad tie ir izsmelti vai izpostīti, tie ir neatgriezeniski zuduši. Citi, piemēram, gaiss, ūdens un mežs, ir atjaunojami. Dabas resursi ir nozīmīgs nosacījums ražošanas attīstībai. Izmantojamo dabas elementu skaits nemitīgi pieaug.
Dabas resursi ir dabas elementi un īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām
Dabas un vides resursi
Ilgtspējīgas attīstības principi dabas resursu izmantošanā
1.princips. Vielas, kas iegūtas no litosfēras,nedrīkst sistemātiski akumulēt ekosfērā.Šis princips tiek parkapts gadījumos,kad fosilās degvielas izmantošanas dēļ ekosfērā nonāk skābie nokrišņi vai kad,iegūstot un izmantojot fosfora savienojumus, tie uzkrājas ūdeņos.
2.princips. Cilvēku radītās vielas nedrīkst sistemātiski akumulēties ekosfērā. Šis princips tiek pārkāpts, ja ekosistēmā tiek akumulēti noturīgie organiskie piesārņotāji.
3.princips. Ražošanas un dabas daudzveidības fiziskie apstākļi ekosfērā nedrīkst sistemātiski pasliktināties. Šis princips tiek pārkāpts, izcērtot mežus, kam seko pārtuksnešošanās process un zemes auglības samazināšanās.
4.princips. Resursi jāizmanto efektīvi, un jārespektē cilvēku vajadzības. Tas ir ētikas princips.
5.princips. Saglabāt dabas kapitāla daudzumu. Jebkura resursa samazināšana, no kuras nav iespējams izvairīties, ir jākompensē ar resursu pieaugumu citā vietā vai veidā, tā vismaz saglabājot kopējo apjomu.
Dabas resursi
§Derīgie izrakteņi
§
§Augsne
§Koksne
§Aizsargājamas dabas teritorijas
§Dzīvei un atpūtai piemērots mikroklimats
Potenciālie dabas resursi
Derīgie izrakteņi
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi, kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga.
Saimnieciskajā dzīvē nozīme ir atjaunojamiem bioloģiskajiem resursiem un augsnēm, dinamiskiem (gaiss, ūdens, daļēji arī dabasgāze un nafta) resursiem un arī neatjaunojamiem zemes dzīļu resursiem. Nereti tos agregātstāvokļa dēļ sauc par cietajiem derīgajiem izrakteņiem, lai arī ne vienmēr tas ir patiesi.
Derīgo izrakteņu atradne ir dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, ja to daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un praktiska izmantošana ir iespējama.
vDerīgo izrakteņu krājumi tiek noteikti atradnēs detalizētas ģeoloģiskās izpētes rezultātā, kad tiek noteiktas derīgo izrakteņu īpašības, derīgo izrakteņu daudzumi noteiktās robežās.
vKrājumi primāri ir ekonomiska kategorija, sekundāri –tehnoloģiska un, visbeidzot, ģeoloģiska kategorija.
vPašlaik ir salīdzinoši stabils un augošs derīgo izrakteņu ieguves apjoms(gala pārstrādes produkta vienībās) pamatnozarēs –metālu un enerģētikas rūpniecisku vajadzību apmierināšanai, kā arī nesamērīgi augstiem patēriņa rādītājiem atsevišķās valstīs.
vDārgmetālu un urāna patēriņa izteikta līdera loma ir ASV un attīstītajām Eiropas valstīm.
Zemes dzīļu resursi Latvijā ir bagāti ar celtniecībai un ceļu būvei nozīmīgiem derīgiem izrakteņiem.
vPašlaik pasaulē ir stabila un pieaugoša derīgo izrakteņu ieguves tendence pamata sektoros –metālu rūpniecībā un enerģētikā
vZemes dzīļu patēriņš pasaulē ir nevienmērīgs –atsevišķās valstīs (DA Āzijā, ASV) nesamērīgi augsts.
Resursu izmantošanas perspektīvas
vNav pieņemami, ja arī nākotne būs tādi pati kā tagadne –miljardiem cilvēku pasaulē cīnās par izdzīvošanu, bet ASV, kurā mīt tikai 3 % no pasaules iedzīvotājiem, tajā pašā laikā patērē 20–25 % no visā pasaulē iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, un turklāt tā kopā ar Eiropu un citām attīstītām valstīm, kurās dzīvo 20 % pasaules izdzīvotāji, patērē līdz 80 % neatjaunojamo fosilo enerģijas avotu.
vResursu izvērtēšanas dati skaidri norāda, ka nav neviena paša komponenta, kura ieguvei nepieciešamie krājumi un ekonomiski novērtētie resursi nebūtu pietiekami patēriņam pasaulē vismaz vienam gadsimtam.
vDati par svarīgākajiem fosilās enerģijas avotiem (akmeņoglēm) liecina, ka, to resursi ir ļoti ievērojami un pietiekami dažiem gadu simtiem. Ja tiem pieskaita vēl kūdru, lignītu un brūnogles, tad šī perspektīva tuvojas tūkstoš gadiem.
v
v
vTomēr šo resursu izmantošanas lietderība un veidi mūsdienās tiek pamatoti kritizēti, un tas nākotnē liek samazināt patēriņu un vienlaikus arī pagarināt nodrošinājuma periodu
Pasaulē kopā apzinātais resursu patēriņš
Ģeoloģiski apzinātie resursi
Apzināto resursu izmantošanas iespējas
vVairāku metālu rūdas (vara, niķeļa, dzelzs un alumīnija) jau vairākus gadu desmitus vispār netiek meklētas, un to zināmie daudzumi šajā laikā ir maz mainījušies. Tomēr šādu rūdu netrūkst un var atklāt arī jaunas atradnes.
vPasaulē joprojām tiek izmantotas tikai ļoti bagātas rūdas, un vēsturiskie dati liecina, ka rūpniecības prasības ir visai nedaudz mainījušās pēdējā pusgadsimta laikā.
vVērtējot potenciālo nākotnes rūdu izmantošanas iespējas, ir jāņem vērā, ka jēdziens “rūda” satur arī ekonomisku un tehnoloģisku dimensiju.
vVērtējot resursus un to pieejamību, nākotnē svarīgi ir ņemt vērā dominējošos patēriņa sektorus, kas mūsdienās visai būtiski atšķiras no iepriekšējām vēsturiskajām tendencēm.
v
vIeguldījumi rūpniecības modernizācijā pēdējos gados ir raksturīgi visā pasaulē, izņemot Eiropas Savienības valstu teritorijas.
Nākotnes perspektīvas
vPašreizējā posmā dominē patēriņa un sabiedrības interešu globalizācija, nemitīgi pieaugošais patērētāju skaits un to vajadzību dažādošanās.
v
vJaunās tehnoloģijas vairākumā gadījumu ļauj zināmos resursus savstarpēji aizvietot. Vienīgais izņēmums gan joprojām ir aktuālie enerģijas resursu avoti un dzeramais ūdens.
v
vLīdzšinējie mēģinājumi administratīvi ietekmēt un palielināt zemes dzīļu kompleksu izmantošanu ar retiem izņēmumiem ekonomisku iemeslu dēļ ir bijuši neveiksmīgi.
Video
http://www.eea.europa.eu/lv/themes/natural
http://mezi.lv/2011/09/kas-bus-mezos/
http://www.ntz.lv/news/media.html?xml_id=12738&m_type=photos
http://www.kodarit.lv/waypoints/?catId=25&article=61
http://www.notepad.lv/veja-generatori-turbinas-t2940.html
Avoti:
Paldies par uzmanību!
| 
